Digigids pastarpināti un tieši atbild uz šādiem jautājumiem vai arī norāda ceļu,

kur meklēt atbildes:

 

  1. Kas mainījies rakstniecībā (agrāk un tagad)?
  2. Kas ir rakstnieks un kā tas atšķiras no rakstītāja?
  3. Kādi ir rakstnieku tipi pēc rakstīšanas veida?
  4. Kāpēc ir svarīgi izvēlēties literāro parakstu jau daiļrades sākumā?
  5. Parakstīt ar pseidonīmu vai īsto vārdu?
  6. Kā sapni pārvērst par mērķi?
  7. Kā paveikt lielu uzdevumu vieglāk?
  8. Kādu rīkus var izmantot rakstīšanai?
  9. Kādi ir rokrakstīšanas ieguvumi?
  10. Kas ir daiļliteratūra un kas nav?
  11. Kuri ir populārākie (lasītākie/pirktākie) žanri?
  12. Cik viegls ir t.s. vieglais žanrs?
  13. Kādi ir romāna kritēriji (agrāk un tagad)?
  14. Vai var uzrakstīt stāstu/romānu, ja nezini, par ko tas varētu būt?
  15. Kā uzrakstīt stāstu/romānu, pašam nerakstot?
  16. Kāpēc rakstīt vai nerakstīt?
  17. Par kurām tēmām rakstīt un par kurām nerakstīt?
  18. Vai rakstīt var iemācīt?
  19. Vai rakstīt var iemācīties?
  20. Kā sevi motivēt rakstīt?
  21. Kā sevi disciplinēt rakstīt?
  22. Kur apgūt rakstīšanas teoriju?
  23. Kur smelties pieredzi un iedvesmu?
  24. Kur tikt pie idejām sižetiem?
  25. Kā nepalaist idejas vējā?
  26. Ko par sižetu veidiem saka literatūras teorētiķi?
  27. Vai ideju špikošana ir plaģiātisms?
  28. Kā likt lasītājam noticēt stāstam?
  29. Kā iesākt/atsākt/turpināt rakstīt?
  30. Kā pārvarēt radošo krīzi?
  31. Kā var palīdzēt viens vienīgs teikums?
  32. Kā radīt motivējošu vidi mājās?
  33. Ko darīt, ja juceklis apkārt traucē rakstīt?
  34. Kur rakstīt, ja mājās nerakstās?
  35. Kur meklēt domubiedrus rakstīšanā?
  36. Kā domubiedri var palīdzēt un kā traucēt rakstīšanā?
  37. Vai rakstniecībā pastāv konkurence?
  38. Kas ir radošo personu rezidenču centri un kā tajos tikt?
  39. Kas ir labas grāmatas galvenā pazīme?
  40. Kāpēc ir svarīgi tekstu pārlasīt vairākkārt?
  41. Kādus palīgrīkus izmantot valodas bagātināšanai?
  42. Ko nozīmē slīpēt tekstu?
  43. Kas tekstā jāpārbauda pašam?
  44. Kāda ir loģiskā ķēdīte teksta uzlabošanai?
  45. Kas ir alfa un bēta lasītāji un kur tos meklēt?
  46. Kāpēc nepieciešams tekstu atrādīt vēl kādam?
  47. Ar ko korektors atšķiras no redaktora?
  48. Kur meklēt nepieciešamos speciālistus un kāpēc izvēlēties jomas profesionāļus?
  49. Kā zināt, ka palīgs ir īstais – tas, kurš der tieši tev?
  50. Ko darīt, ja nesanāk, un kur meklēt palīgus?
  51. Kam pieder galavārds – autoram vai redaktoram?
  52. Kas ir korektora karma un cik tā bīstama?
  53. Manuskripts gatavs. Ko tālāk?
  54. Vai un kam prasīt atsauksmes un kur tās izmantot?
  55. Kam neprasīt atsauksmes?
  56. Kādu kritiku ņemt aubē un kādu laist gar ausi?
  57. Kā nonākt uzmanības lokā un apritē?
  58. Kā tikt pie pirmajām publikācijām?
  59. Kāpēc piedalīties izdevniecību konkursos?
  60. Kāpēc rakstniekam kāpt uz skatuves?
  61. Kā pārvarēt bailes no publiskas uzstāšanās?
  62. Vai autoram nepieciešama mājaslapa?
  63. Kā nekļūt par afišu stabu saviem sekotājiem?
  64. Kur un kā manuskriptu pārvērst taustāmā formātā?
  65. Kā izvēlēties izdevniecību un kāpēc ir svarīga tās reputācija?
  66. Ar ko izdevniecība atšķiras no tipogrāfijas?
  67. Kas ir hibrīdizdevniecība?
  68. Kāpēc ir svarīga e-pasta adrese, no kuras sūti vēstules?
  69. Ko darīt, ja izdevniecība iedod kurvīti?
  70. Izdot pašam vai izdevniecībā?
  71. Ko jaunajam autoram nevajadzētu darīt?
  72. Ko izdevniecības piedāvā autoram apmaiņā pret autortiesībām uz viņa darbu?
  73. Kādiem noteikumiem līgumā pievērst uzmanību un vai var kaulēties par standartlīguma noteikumiem?
  74. Kādos veidos autors var saņemt atlīdzību par savu intelektuālo īpašumu?
  75. Cik grāmatu autors saņem algā?
  76. Kas ir grāmata?
  77. Cik biezai jābūt grāmatai? (Cik garam jābūt romānam?)
  78. Kāpēc bieza grāmata ir slikti?
  79. Kas nosaka grāmatas biezumu?
  80. Kādi parametri par grāmatu jāzina, sazinoties ar tipogrāfiju?
  81. Cik ilgs laiks nepieciešams grāmatas sagatavošanai drukāšanai?
  82. Kur nauda izies pašizdevējam?
  83. Kā noteikt cenu grāmatai?
  84. Kas ir ISBN un kāpēc tāds vajadzīgs?
  85. Kāpēc pašizdevēji saskaras ar nicīgu attieksmi?
  86. Kāpēc izvēlēties izdevniecības paspārni?
  87. Kāpēc daļa autoru tomēr izvēlas pašizdoties?
  88. Kādi ir ieguvumi, zaudējumi un riski, izdodot grāmatu pašam?
  89. Kur ņemt līdzekļus izdošanai, ja pašam to nav?
  90. Cik apmierināti ar finansiālo ieguvumu ir izdevniecību autori?
  91. Cik finansiāli veiksmīgas bijušas pašizdevēju grāmatas?
  92. Kad par tavām darbībām ieinteresēsies Valsts ieņēmumu dienests?
  93. Vai valsts sniedz arī kādu artavu autoram?
  94. Kas ir publiskais patapinājums?
  95. Kādi iesniegumi jāuzraksta, lai tiktu pie papildu ienākumiem?
  96. Kāds labums autoram ir no bibliotēku lasītājiem?
  97. Kāpēc tikties ar lasītājiem vaigu vaigā?
  98. Kur un kā izplatīt un reklamēt savu grāmatu?
  99. Kas un kā var palīdzēt reklamēt grāmatu?
  100. Ko pieredzējuši autori iesaka iesācējiem un ko darīt neiesaka?
  101. Kā un kāpēc kļūt par Rakstnieku savienības biedru?                      u.c.

 

LAI IEGĀDĀTOS, rokasgrāmatu (75 lapas .pdf) un/vai digigida koncentrātu (25 slaidi .pptx), sūti pieprasījumu:

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

(vārds, uzvārds un produkts, kuru vēlies: A – koncentrāts, B – rokasgrāmata, C – abi)!

Piemēram: Jānis Brīviņš, C.

Ja 7 dienu* laikā pēc digigida saņemšanas izdomā, ka gribi arī otru produktu, spēkā ir koppirkuma atlaide. Raksti!

* Pērkot pēc norādītā termiņa, otrs produkts – par pilnu cenu.

 

© Gunita Lagzdiņa-Skroderēna

Šis digigids ir ar autortiesībām aizsargāts darbs.

Tā reproducēšana vai jebkāda cita neatļauta izmantošana ir autortiesību pārkāpums.

 

Ievads

 

Vārds, uzvārds: Gunita Skroderēna

Literārais pseidonīms: Gunita Lagzdiņa

Bērnības iesauka: Mazā Raganiņa

Pēc izglītības: latviešu valodas un literatūras skolotāja

Pēc profesijas: literārā redaktore un korektore

Brīvajā laikā: rakstniece (4+1 grāmatu autore) un žurnāliste

Pēc pārliecības: nelabojama romantiķe un visai pārliecināta optimiste

Pēc aicinājuma: iedvesmotāja un labā vairotāja

        Tāds būtu īsais dosjē par to, kas es esmu un ar ko šajā dzīvē nodarbojos jeb ko darot ķeru kaifu. Man ir palaimējies salīdzinoši agri – jau bērnībā – atklāt visaizraujošāko vaļasprieku un uzreiz pēc studijām necerētā kārtā atrast nodarbošanos, ko dēvēt par sirdsdarbu. Tie abi mani izklaidē, iedvesmo un paceļ spārnos lidojumam desmit centimetrus virs zemes (lidošana ir vēl viena mana aizraušanās). Īsāk sakot – rakstāmspalva un slotaskāts ir ieroči, ar kuriem rokās es dodos pasaulē vairot labo.

        Pati pie savas pirmās grāmatas tiku salīdzinoši nesen – pirms sešiem gadiem, skaitot no brīža, kopš sāku rakstīt šo rokasgrāmatu par tikšanu pie grāmatas. Taču šajā jomā drīzāk jūtos kā veterāne, nevis iesācēja. Mans stāžs literārajā jaunradē ir vairāk nekā 30 gadu; vairāk nekā 20 gadu es darbojos kā korektore un žurnāliste, sastrādājoties ar dažādiem plašsaziņas līdzekļiem un grāmatu izdevniecībām, un gandrīz 10 gadus konsultēju autorus (topošos un esošos rakstniekus) un palīdzu viņiem tikt pie grāmatām kā literārā redaktore un korektore. Tāpēc pilntiesīgi varu apgalvot, ka drēbi pazīstu pietiekami labi. Šī rokasgrāmata jeb metodiskais materiāls, ko es nosaucu par digigidu (digitāls ceļvedis), atspoguļo manu pieredzi – gan to, ko esmu iemācījusies un izbaudījusi savas ādas, gan to, ko uzzinājusi un novērojusi pie saviem spalvas brāļiem un māsām jeb citiem rakstniekiem. Un tā, manuprāt, ir gana vērtīga, lai dalītos, jo pasaulē vēl ir tik daudzi, kuri arī sapņo par savu grāmatu.

        Pie tā, ka tapa šis digigids, lielākoties ir vainojami trīs cilvēki, kuri, paši to nezinot, mani iedvesmoja: uzņēmējs, biznesa konsultants un Baltijā lielākās un vecākās valodu skolas “Valodu vēstniecība” direktors Andris Lanka, kurš vairāk nekā četrus gadus ik darbdienas rītu pulksten 6.30 iedvesmo uzņēmējus un uzņēmīgus cilvēkus ar savām pārdomām un pieredzes stāstiem raidierakstā “Prāta Rīta Rosme” (PRR), pašizaugsmes treneris, “Showandtell.lv” vadītājs un četru motivējošu grāmatu (“Nebaidies”, “Pabeidz iesākto”, “Prokrastinē gudri” un “Mācies viegli”) autors Āris Birze un nu jau zvaigžņu ceļus staigājošā rakstniece, vairāk nekā 20 vēsturiski biogrāfisko romānu autore Inguna Bauere.

      Liepājnieks Andris Lanka savas PRR 1008. raidījumā (skat. “YouTube”) stāstīja par to, kāpēc arī pakalpojumu sniedzējiem ir nepieciešams produkts jeb taustāma prece. Viņa gadījumā tā bija grāmata “Nekad nepērc vienu airi jeb 41 taciņa no klienta līdz kasei” (“Desol Trainig”, 2022), kurā Andris savā atraktīvajā izteiksmes veidā lakoniski dalās pārbaudītās idejās, kā iegūt klientus un kā tos noturēt. Klausoties šo raidījumu, nospriedu: arī es esmu pakalpojumu sniedzēja un darbojos grāmatizdošanas biznesā, tāpēc likumsakarīgi arī mans produkts varētu būt grāmata. Bet, tā kā grāmatizdošana ir visai dārgs pasākums, turklāt auditorija šādam produktam nebūtu tik plaša kā, teiksim, daiļliteratūrai, izlēmu par labu digitālai versijai.

        Līdzīgu ideju pauda vēl viens kurzemnieks – Kuldīgā dzimušais Āris Birze, kurš kādā no saviem motivēšanas video rosināja radīt uzskates līdzekli (tabulu, “PowerPoint” prezentāciju, video vai jebko citu), ja savā darbā simt un vienu reizi jāstāsta viens un tas pats vai jāatbild uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem. Arī man visai bieži nākas gari un plaši skaidrot, ko nozīmē teksta koriģēšana un ko – rediģēšana, kā šie procesi notiek, un atklāt grāmattapšanas aizkulises jaunajiem autoriem, kuriem visa šī virtuve ir terra incognita (no latīņu valodas – ‘nezināma zeme’).

       Savukārt sirdī vienmēr liepājniece Inguna Bauere, kuru paspēju nointervēt vienā no saviem raidījumiem “Grāmatzīme” (skat. www.gunitasstasti.lv, sadaļā “Raidījumi”, 33. saruna) vien nepilnus divus mēnešus pirms viņas pēkšņās un pāragrās aiziešanas, pateica vārdus, kas mani dziļi aizķēra – par to, ka viņa īsti neredz jēgu tērēt laiku tādai tukšmuldēšanai (mans termins) kā, piemēram, manis pārstāvētais žanrs (romantiskā literatūra), tāpēc pati raksta vēsturiski biogrāfiskos romānus, kuri liek iepazīt un neļauj aizmirst mūsu izcilās personības un to līdzcilvēkus. Patiesībā šāda ideja – radīt ko nopietnāku, noderīgāku, vērtīgāku un jēgpilnāku par pliku “vieglā” (kāpēc pēdiņās, paskaidrošu vēlāk) žanra izklaidi – mani bija apciemojusi jau agrāk, tikai vēl nebija noformējusies un noformulējusies doma, par ko šī grāmata varētu būt. Līdz vienā brīdī manā prātā saslēdzās visi šie ieteikumi un ideja dzima.

        Tās pašas “Grāmatzīmes” sakarā jāpiemin, ka esmu nointervējusi vairāk nekā 30 rakstniekus, rakstošos un citādi ar grāmatām saistītos, kā arī veikusi vairākas aptaujas un pārliecinājusies, cik dažādas ir pieredzes un cik vērtīgi ir neturēt sveci zem pūra, bet dalīties.

        Un vēl noteikti šīs grāmatas tapšanu veicināja katrs un ikviens, kurš mani atbalsta un iedvesmo radīt, lasa manas grāmatas, vēršas ar lūgumu pēc padoma un izvēlas kā “trūkstošo elementu” sava sapņa par grāmatu piepildīšanai. Ar gandarījumu jāatzīst, ka vairāki autori pie manis atgriežas atkal un atkal, jo viņus uzrunā mans darba stils, nodrošinātā augstā kvalitāte un, protams, pievienotā vērtība – darbā ieguldos ar sirdi un dvēseli.

        Jau minētais Āris Birze savā grāmatā “Pabeidz iesākto” norāda, kāpēc ir svarīgi un kritiski izvērtēt, no kā tu mācies. Viņš iesaka dzīvē un biznesā pēc padoma vērsties pie cilvēka, kuram jau ir tas, ko tu vēlies iegūt. Jo tas, kuram tā nav, lai cik zinošs viņš savā jomā būtu, varēs iemācīt vien to, kā neiegūt to, ko vēlies. Runājot līdzībās, pastāstīt, kā reāli nopelnīt miljonu, var tikai tas, kurš savu miljonu jau ir nopelnījis. Tas, kurš tikai bārsta teorijas un ieteikumus, bet nav sapelnījis sešciparu summu, acīmredzot pats kaut ko nav sapratis vai iemācījies.

        Lai šis, varētu teikt, metodiskais materiāls (un tā koncentrāts prezentācijas veidolā) kalpo kā gids jaunajiem autoriem nebūt ne vieglajā, tomēr aizraujošajā ceļojumā no pirmā uzrakstītā vārda līdz taustāmam rezultātam – grāmatai! Maniem spalvas brāļiem un māsām tas var noderēt, lai iepazītu citādu pieredzi (jo katram tā ir sava) un lai smeltos idejas, kā vēl var darīt. Bet ikvienam ar grāmatizdošanas biznesu nesaistītam lasītājam tas ļaus ielūkoties maģiskajā brīnumu radīšanas darbnīcā, kurā viņiem dāvanas gādā neskaitāmi rūķi un rūķenes.

        Nebaidīšos apgalvot, ka šis ir līdz šim plašākais, visaptverošākais, detalizētākais un apjomīgākais padomu, ideju un pieredzes krājums, kas balstīts tieši latviešu autoru pieredzē. Paldies katram un ikvienam, kurš savu reizi ir padalījies, varbūt pat nezinot, ka tas viss kādreiz kaut kur tiks likts lietā! Man ir noderējis, iespējams, palīdzēs arī tev, lasītāj.

Lai sapņi piepildās!

 

Saturs

 

  1. SAPNIS

Mērķim jābūt lielam, tad to vieglāk ieraudzīt   6

  1. TEORIJA UN TEORETIZĒŠANA

Nē, manis nav! Es esmu izdomāts…   8

Es jau neesmu tāds kā visi citi…   11

Es neesmu Džeina Fonda…   14

  1. MISIJA

Varu rakt un varu nerakt   17

  1. RAKSTĪŠANA UN RADOŠĀ KRĪZE

Ai, kājas tik vieglas, bet tomēr nenes…   20

Džins ar toniku. Lej, lej vēl…   23

Pie baltas lapas apsēžos…   26

Mākslas darbi rodas mokās…   30

  1. SLĪPĒŠANA

Laivinieks laivai dēli tēš…   34

Punktiņš, punktiņš, komatiņš…   37

Ir cilvēki, kuriem nesanāk, un labi vien ir, ka nesanāk   40

  1. MANUSKRIPTS GATAVS. KO TĀLĀK?

Ja nejautāsi, atbilde vienmēr būs “nē”   43

Maza, zaļa vardīte, kva-kva-kva…   45

Stundu stāvu, domādama, kam lai sēžu kamanās…   47

  1. NAUDAS LIETAS

Ja man būtu lieka štuka…   52

  1. PAŠIZDOŠANA

Pats ar savu cisu maisu…   55

Ja nedēļā būtu vismaz savas dienas astoņas…   59

  1. IZPLATĪŠANA

Viss nāk un aiziet tālumā, un sākas viss no gala…   63

PIELIKUMS

Cāļus skaita rudenī…   70

Klikšķini uz bildes, lai apskatītu,

kas slēpjas zem liriskajiem virsrakstiem!

 

101 JAUTĀJUMS DIGIGIDAM

(klikšķini ⇑, lai uzzinātu,

uz kādiem jautājumiem vari atrast atbildes digigidā)

 

                               

 

[..]

 

Džins ar toniku. Lej, lej vēl…[1]

 

        Manuskripta sagatavošana nav simt metru sprintiņš, tas ir maratons, es pat teiktu – ultramaratons. Un, lai nesabeigtu veselību, skrienot ir svarīgi ne tikai vienkārši skriet. Lai sasniegtu labāko rezultātu, skrējējam nepieciešama sistēma, kas ietver daudz un dažādas komponentes: temps, elpošana, ekipējums, ēšana un vēl simt un viena lieta.

          Lai taptu daiļdarbs, pirmām kārtām ir jāatrod laiks rakstīšanai.

        Zinu autorus, kuriem rakstniecība ir darbs vai darbs. Viņi ir noteikuši sev konkrētu darbalaiku – dienu, diennakts daļu vai pat tikai stundu, kurā sēž un raksta. Piemēram, Inguna Dimante, lai rakstītu, ceļas piecos no rīta, savukārt Inga Puriņa pie datora sēžas katru vakaru stundu, pusotru, kamēr vīrs liek gulēt bērnus (skat. attiecīgi “Grāmatzīmes” 35. un 2. sarunu). Citi sevi vēl papildus disciplinē, nosakot apjomu, cik daudz rakstzīmju, vārdu, teikumu, lapu viņiem katrā piegājienā ir jāuzraksta. No tā izriet – ja kādu dienu darbiņu nepadarīsi, citā dienā būs jādara vairāk vai jāpārceļ darba nodošanas termiņš.

        Man pašai ar laika atrašanu rakstīšanai ir milzīgas problēmas, jo visi citi darbi šķiet svarīgāki par šo izklaidējošo procesu (manā prātā darbs = strādāšana, izklaides = slinkošana). Protams, jūs tak zināt teicienu “kas gribēs – atradīs laiku; kas negribēs – atrunas”. Runa vienmēr ir par prioritātēm. Man šim vajadzēja īpaši dzelžainu pieeju, un tagad esmu pārliecinājusies, ka tas strādā. Tā, piemēram, rakstot savu pirmo romānu “Lāde vaļā”, es ar tobrīdējo darba devēju biju vienojusies, ka trešdienas būs manas rakstāmdienas – darba specifika ļāva šādu brīvdienu paņemt. Tad man netika sūtīti teksti labošanai, arī radi, draugi bija nobrīdināti iespēju robežās netraucēt, piedevām pašai bija lielāka motivācija šo laiku izmantot produktīvi. Un tas vainagojās panākumiem – atlikušās divas trešdaļas romāna es uzrakstīju nepilnu divu mēnešu laikā. Un tas ar visu to, ka ne visas trešdienas sanāca izbrīvēt rakstīšanai. Arī romānus “Pareizs laiks” un “Gunita” pēc ilgi izstiepta ievada, kad rakstīju, kad pagadās, pabeidzu tikpat īsā laikā, tiklīdz noteicu sev grafiku. Savukārt šīs rokasgrāmatas skelets uztapa vien dažu dienu laikā.

        Pašizaugsmes grāmatās populārs ir stāsts par ziloņa apēšanu. Respektīvi, lai – mūsu kontekstā – uzrakstītu romānu, “zilonis” ir jāsadala mazākos gabalos jeb darāmajos darbos, kuriem vēlams atbilst mērķu noteikšanas un rezultativitātes sekmēšanas pieejai SMART (angliski “smart” nozīmē ‘gudrs’). Šīs tehnikas autors ir vadības konsultants, pedagogs, neskaitāmu grāmatu un publikāciju autors Pīters Drakers (Peter Drucker). Pēc viņa teorijas, ikvienam mērķim jeb plāna punktam jābūt Specific (konkrētam), Measurable (izmērāmam), Achievable (sasniedzamam), Realistic (reālam) un Time-bound (terminētam). Šis būs lielisks palīgs ne tikai shēmotājiem, kuriem, manuprāt, šāda uz prātu un loģiku balstīta pieeja arī palīdz vieglāk ievērot disciplīnu, bet arī tiem, kuri brīvi plūst pa straumi. Bez disciplīnas nonākt pie galarezultāta būs grūti vai arī process var vilkties ilgi, reizēm pat bezgalīgi.

        Lielai daļai autoru svarīga ir vide, kurā viņi rada. Viens spēs radīt jebkurā vietā jebkurā laikā, citam vajadzēs ievērot vismaz dažus vai simt un vienu priekšnoteikumu. Man, piemēram, rakstot ir nepieciešams klusums apkārt. Vai arī noteikta, pašas izvēlēta mūzika. Esmu sarakstījusi romānu, nemitīgi drillējot uz riņķi vienu vai divas dziesmas, kas līdzējušas noskaņoties un noturēt toni visa mana “skaņdarba” garumā. Taču lielākoties man ir vajadzīgs miers un klusums, lai neviens neraustītu un nepārtrauktu. Tāpēc sākotnēji, kad dzīvoju kopmītnēs vai kamēr bērni vēl bija mazi, es rakstīju naktīs. Taču tagad – līdz ar vecuma īpatnībām – vairs nevaru atļauties jāņot, jo pēc negulētas nakts nespēju atiet pat nedēļu, tāpēc jāmeklē citi rakstāmbrīži.

        Vēl runājot par vidi, smaidu raisošs, tomēr ģeniāls savā vienkāršībā ir rakstnieces Ivetas Harija meitas ieteikums tiem, kuriem traucē mājās valdošā nekārtība, kuras novēršana – sevišķi sievietēm – gribot negribot izvirzās par prioritāti numur viens. Noliec datoru tā, ka pie tā jāsēž ar seju pret sienu – tad neredzēsi to, kas “notiek” apkārt. Tikai baltā lapa un visa uzmanība tai.

        Ja nu mājas vide nekādi nesekmē radošos procesus, vari doties uz tuvējo bibliotēku (tur tapusi daļa Zanes Nuts romānu (skat. “Grāmatzīmes” 13. sarunu)) vai, ja netraucē troksnis, uz kafejnīcu un rakstīt tur. Pēdējos gados modē nākušas arī dažādas kopstrādes telpas.

        Un vēl ir iespēja doties uz radošo personu rezidenču namiem. Latvijā tādas ir Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja Ventspilī un Rakstnieku nams Dubultos. Plašs piedāvājums ir arī citur pasaulē. Dzīvošana šajās rezidencēs ir trīs variantos (runā, ka LRS biedriem esot lielākas priekšrocības nekā autoriem “no malas”). Pirmajā – tu piesakies rindā, sagaidot savu kārtu, tiec pie istabiņas uz mēnesi (var vienoties arī par citu termiņu) un vēl saņem dienasnaudu, kuru nodrošina Kultūras ministrija. Otrs – vari izmantot šādu iespēju bez stipendijas. Un trešais – pie šāda radošā atvaļinājuma naktsmājām vari tikt par savu naudu, izmantojot rezidenču centru kā viesnīcu. Ar ko tas atšķiras no nakšņošanas viesnīcā? Lētāk. Turklāt blakus būs citas radošas personības – iespējama socializēšanās un savstarpējs atbalsts. Mīnuss – pārāk socializējoties, nozagsi laiku rakstīšanai.

        Citiem ir svarīgi rituāli. Dažs rakstot malko vīnu, cits – ko stiprāku, vēl kādam neatņemama sastāvdaļa ir kūpoša cigarete zobos. Apreibinošās vielas mūzas pievilināšanai ir bijušas pazīstamas kopš senseniem laikiem. Man pret šo visu ir divējādas izjūtas. Ja kādam tas palīdz stimulēt smadzeņu darbību, lieliski. Protams, ne latviešu, ne pasaules literatūrā netrūkst gadījumu, kad šādu vielu iespaidā tiek radīts kas ģeniāls un neatkārtojams. Taču, ja pēc štīmī, bezfimā vai muļķiku iespaidā radītā teksta lasītājam rodas jautājums “Ko tu, vecīt, pīpē? Tas ir murgs!”, tad nez vai mērķis ir attaisnojis līdzekļus. Nu, bet atrodas fani arī šādai literatūrai. Par gaumi nestrīdas, kā sacīt jāsaka. Atgādināšu vien to, ka pārmērīga apreibinošo vielu lietošana var atstāt graujošu ietekmi uz veselību.

 

[1] Rindas no “Labvēlīgā tipa” dziesmas ar tādu pašu nosaukumu.

 

[..]

 

Maza, zaļa vardīte, kva-kva-kva…[2]

 

         Kā nezināmam autoram nonākt uzmanības lokā un apritē?

        Lieliska iespēja ir izdevniecību izsludinātie konkursi. Kāds no tiem labums? Pirmkārt, iesniegšanas termiņš disciplinēs un motivēs laikus pabeigt daiļdarbu. Otrkārt, ir garantija, ka tavu tekstu obligāti izlasīs, turklāt noteiktā termiņā. Iesūtot manuskriptu ikdienas kārtībā, var nākties gaidīt visai ilgi, līdz kāds pieķersies tā lasīšanai (rinda var būt gara, e-pasts var noklīst, piemirsties u.tml.). Dažkārt par sevi jāatgādina atkal un atkal. Bet konkursu nolikumos parasti ir noteikts, kurā datumā tiks izziņoti rezultāti. Treškārt, neatkarīgi no tā, vai iekļūsi starp konkursa laureātiem, tev ir teorētiskas iespējas saņemt piedāvājumu manuskriptu publicēt, ja tas, izdevējuprāt, būs gana labs. Un pat ja šādu piedāvājumu tomēr nesaņemsi, drīksti vaicāt, lai tevi iepazīstina ar žūrijas ieteikumiem vai vērtējumu, kā darbu uzlabot – tas ceturtkārt. Piektkārt, konkursa prēmijas bieži vien ir lielākas par honorāriem, ko piedāvā jaunajiem autoriem. Sestkārt, laureāta gods konkursā visticamāk kaut kādā veidā tiks atspoguļots uz grāmatas vāciņa un kalpos kā papildu āķītis lasītājiem, un tas savukārt padarīs tavu vārdu svarīgāku, vērtāku.

        Vēl vari pieteikties lasījumiem (arī uz tiem nereti ir konkurss) jeb tā saucamajiem brīvajiem mikrofoniem. Ja būsi gana interesants, publika tevi pamanīs, savukārt tu pēc tās reakcijas varēsi izvērtēt, vai izdevies viņus paņemt. Te gan jāpiebilst: gadās, ka rakstīšana autoram padodas, turpretim publiska uzstāšanās galīgi ne. Šis ir mans gadījums. Es varu divas stundas no vietas izklaidēt klausītājus ar saviem pieredzes stāstiem, bet, tiklīdz man jānolasa savs teksts publiski, sāku uztraukties, uztraukumā beru vārdus kā pupas un absolūti aizmirstu par elpošanu. Ja arī tev ir šāda liga, divi īsi ieteikumi. Pirmais – atzīsties publikai, ka uztraucies! Brīnumainā kārtā tas palīdz mazliet atslābt. Vēl vari ar smaidu palūgt, lai viņi tev droši atgādina elpot. Un otrais – sagatavojies! Es, piemēram, ar svītriņām vai treknākiem punktiem izdrukātajā tekstā atzīmēju vietas, kur jāievelk elpa – tādā veidā izdodas to pupiņtempu mazliet sabremzēt.

        Vēl vari ar saviem tekstiem sākt lasītājus iebarot soctīklos vai blogā. Reiz, mirkli pirms spēru soli plašākos ūdeņos, pajautāju padomu vienam grāmatizdevējam: ko viņš kā tulkoto pašizaugsmes un biznesa padomu bestselleru izdevējs man varētu ieteikt atpazīstamības vairošanai? Ieteikums bija – uztaisīt savu mājaslapu. Kaut kā vilšus nevilšus tieši tobrīd manas mammas vīrs, aizejot pensijā, sāka pašmācības ceļā apgūt mājaslapu veidošanu, un tā es pavisam drīz tiku pie platformas www.gunitasstasti.lv, kurā sākotnēji publicēju savus stāstus. Gadu vēlāk, kad jau tiku pie jāvārda sava pirmā stāstu krājuma izdošanai, izdevniecības redaktore ieminējās, ka mājaslapa bijis viens no faktoriem, kas nostrādājis par labu man – viņa tajā varējusi iepazīt ne tikai manu daiļradi, bet arī mani kā cilvēku. Mājaslapa, atsauce uz Moniku Zīli un tas, ka izdevniecību uzrunāju no savas toreizējās darbavietas e-pasta, kur aiz vārda, uzvārda un @ simbola bija domēns “dienasmediji.lv”, tātad – biju izsekojams objekts, nevis anonīms subjekts, kas paslēpies aiz, piemēram, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Jā, starp citu, e-pasta adrese arī ir visai būtisks faktors. No pieredzes – nesūti oficiālas vēstules no elektroniskajām adresēm, kas sākas ar kamasutra69@, dildo25cm@ vai tamlīdzīgi (ir redzēti tādi gadījumi)! Un nebaidies pēc laika (nedēļas, divām) apjautāties par sava manuskripta likteni!

        Noteikti vari mēģināt tikt pie pirmās publikācijas ar dažādu drukāto mediju un literāro portālu starpniecību. Kontaktus viegli var atrast internetā vai pašos laikrakstos. Arī šeit pēc teksta iesūtīšanas neatstāj visu pašplūsmā un nepazūdi, atgādini par sevi ik pa laikam, apvaicājoties, vai tavs e-pasts saņemts un vai ir cerības tikt pie publikācijas. Ja savāksi šādus mazos bonusiņus, varēsi uz tiem atsaukties, vēršoties pie izdevniecībām. Publikācijas atzītos medijos nozīmē jau izietu kvalitātes sietu.

 

[2] Rinda no Valda Artava un Raimonda Paula dziesmas “Vardīte”.

 

LAI IEGĀDĀTOS, rokasgrāmatu (75 lapas .pdf) un/vai digigida koncentrātu (25 slaidi .pptx), sūti pieprasījumu:

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

(vārds, uzvārds un produkts, kuru vēlies: A – koncentrāts, B – rokasgrāmata, C – abi)!

Piemēram: Jānis Brīviņš, C.

Ja 7 dienu* laikā pēc digigida saņemšanas izdomā, ka gribi arī otru produktu, spēkā ir koppirkuma atlaide. Raksti!

* Pērkot pēc norādītā termiņa, otrs produkts – par pilnu cenu.

 

© Gunita Lagzdiņa-Skroderēna

Ilustrācijas digigidā no "Adobe Stock" un autores arhīva.

Šis digigids ir ar autortiesībām aizsargāts darbs.

Tā reproducēšana vai jebkāda cita neatļauta izmantošana ir autortiesību pārkāpums.

 

Vai arī Tu sapņo kādu dienu turēt rokās grāmatu, kuru rotā Tavs vārds?

Iespējams, jau esi kaut ko sacerējis vai vēl pat tikai domā, ka gribētu uzrakstīt,

bet nezini, no kura gala sākt un kā to dabūt gatavu.

 

  Piedāvāju digigidu jeb digitālu

  ceļvedi grāmattapšanas labirintā.

  Par to, kā uzrakstīt un izdot savu grāmatu

  (no ieceres līdz taustāmam rezultātam)

  un ko darīt pēc tam – kur un kā to izplatīt:

                   * teorijas un skaidrojumi

                   * padomi un ieteikumi

                   * pieredzes stāsti

                   * idejas un iespēju varianti

Plašākais, visaptverošākais,

detalizētākais un apjomīgākais

padomu, ideju un pieredzes

krājums, kas balstīts

tieši latviešu autoru pieredzē!

  Mans stāžs:

  • literārā jaunrade >30 gadu
  • korektore un žurnāliste dažādās izdevniecībās un
    plašsaziņas līdzekļos – 25 gadi
  • grāmatu literārā redaktore un korektore >10 gadu
  • jauno autoru konsultante – 7 gadi

 

 

                         PIEEJAMAS 2 DIGIGIDA VERSIJAS:

 

A

("Powerpoint"  (.pptx) 25 slaidi)

25 EUR (t.sk. 25% MUN*)

  IESKATS DIGIGIDA KONCENTRĀTĀ   

(klikšķini ⇑, lai uzzinātu vairāk)  

   Koncentrāts (A) –

  kodolīga un pārskatāmi apkopota svarīgākā informācija

 

  * Kā radīt tekstu, kur smelties idejas un pieredzi?

  * Kā sevi motivēt un kā pārvarēt radošo krīzi?

  * Kā slīpēt uzrakstīto?

  * Kur meklēt palīdzību teksta uzlabošanā?

  * Ko darīt, kad manuskripts gatavs?

  * Izdot pašam vai atdoties izdevniecībai?

  * Uz kādu atlīdzību autors var pretendēt?

  * Pa kādiem ceļiem un kā reklamēt savu lolojumu?

u.c.

  Latviešu rakstnieku pieredze un

  viņu ieteikumi iesācējiem.       

 

 

 

 

B

("Word" 75 lapas (.pdf) ~21 600 vārdu)

52 EUR (t.sk. 25% MUN*)

⇒  IESKATS DIGIGIDA CEĻVEDĪ   

(klikšķini ⇑, lai uzzinātu vairāk)  

   Rokasgrāmata (B) –

   vēl vairāk teorijas, ideju, padomu un pieredzes stāstu

 

  Visaptverošs metodiskais materiāls, kurā viss

  digigida koncentrātā minētais izklāstīts

  daudz plašāk un detalizētāk –

  ar praktiskiem piemēriem un reālu pieredzi.

  Papildus:

  * Kā padarīt stāstu ticamu?

  * Kādus līguma noteikumus piedāvā izdevniecības?

  * Kāpēc stāties Rakstnieku savienībā?

  * Kā dabūt naudu no valsts?

u.c. 

 101 JAUTĀJUMS DIGIGIDAM 

(klikšķini ⇑, lai uzzinātu vairāk)  

 

 

 C

+

               Pērkot abus produktus kopā – 69 EUR 

(t.sk. 25% MUN*)

 

   *MUN – mikrouzņēmuma nodoklis

   Koncentrāts + rokasgrāmata (C) –

   iegūsti vairāk, pērkot abus!  

 

Atlaide ir spēkā arī nedēļu pēc pirmā atsevišķā pirkuma. 

  Proti, ja pēc viena vai otra materiāla izlasīšanas secini, 

  ka vēlies iegādāties arī otru produktu, droši dod ziņu

  – 7 dienas* darbojas kopcena!

* Pērkot pēc norādītā termiņa,

otrs produkts – par pilnu cenu.

 

 

 

LAI IEGĀDĀTOS digigidu un/vai tā koncentrātu, sūti pieprasījumu: 

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.,

norādot savu vārdu, uzvārdu un vēlamo produktu (A – koncentrāts, B – rokasgrāmata, C – abi)!

Piemēram: Jānis Brīviņš, C.

Pēc pieprasījuma uz norādīto e-pastu tiks nosūtīts rēķins.

Kolīdz tiks veikta tā apmaksa, 1–2 darbdienu laikā saņemsi iegādātā materiāla digitālo versiju.

 

© Gunita Lagzdiņa-Skroderēna

Paldies digigida iedvesmotājiem Andrim Lankam, Ārim Birzem un Ingunai Bauerei!

Paldies radošuma spridzeklītim Lindai Riņķei par ieguldījumu prezentācijas izskaistināšanā!

Ilustrācijas digigidā no "Adobe Stock" un autores arhīva.

 

Šis digigids ir ar autortiesībām aizsargāts darbs.

Tā reproducēšana vai jebkāda cita neatļauta izmantošana ir autortiesību pārkāpums.

1.slaids:

4.slaids:

13.slaids:

18.slaids:

 

LAI IEGĀDĀTOS, digigida koncentrātu (25 slaidi .pptx) un/vai rokasgrāmatu (75 lapas .pdf ~21 600 vārdu),

sūti pieprasījumu:

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

(vārds, uzvārds un produkts, kuru vēlies: A – koncentrāts, B – rokasgrāmata, C – abi)!

Piemēram: Jānis Brīviņš, C.

Ja 7 dienu* laikā pēc digigida saņemšanas izdomā, ka gribi arī otru produktu, spēkā ir koppirkuma atlaide. Raksti!

*Pērkot pēc norādītā termiņa, otrs produkts – par pilnu cenu.

 

© Gunita Lagzdiņa-Skroderēna

Ilustrācijas digigidā no "Adobe Stock" un autores arhīva.

Šis digigids ir ar autortiesībām aizsargāts darbs.

Tā reproducēšana vai jebkāda cita neatļauta izmantošana ir autortiesību pārkāpums.

 

MĀRTIŅŠ ZVĪDRIŅŠ,

grāmatas “#Fudzi161km” autors,
Soduma balvas ieguvējs

 

Intensīvajā darba cēlienā, kas ilga 10 mēnešus, kuros nereti strādājām nakts stundās, termiņu spiesti, Gunita parādīja, ka pat augsta stresa un ilgstoša spiediena apstākļos spēj saglabāt vēsu prātu un uzmundrinošu pozitīvismu.

Esmu pateicīgs tam nezināmajam spēkam, kas saveda mūs kopā. Gunita bija trūkstošais elements, lai notiktu reakcija. Mums izdevās neiespējamais.

 

ĀRIS BIRZE,
pašizaugsmes grāmatu autors, koučs

 

Neesmu saticis vēl sirsnīgāku cilvēku, kurš diezgan adekvāti nosaka termiņus un spēj tajos iekļauties. Ja veicu kādas izmaiņas tekstā, Gunita teica: “Vienmēr pēc tam atsūti man!” Tas nozīmē, ka viņai ir augsti standarti tieši teksta rediģēšanā, koriģēšanā.

Ja Tev ir domas – sastrādāties ar Gunitu vai ne – tur nav jautājumu: es pilnīgi noteikti ieteiktu sazināties ar viņu. Pats turpināšu sastrādāties ar viņu arī nākotnē.

 

  

RODŽERS DE KŪRS,
dramaturgs, romāna “Samits” autors

 

Esmu priecīgs sniegt jūsmīgi pozitīvu atsauksmi. Visi trīs mani teātra teksti, kuriem Gunita kā redaktore pielikusi roku, ir ieguvuši balvas nacionāla mēroga lugu konkursos, bet debijas romāns piedzīvoja pirmpublicējumu turpinājumos laikrakstā “Kas Jauns Avīze”.

Jāatzīmē redaktores darba augstā kvalitāte, par ko liecina tas, ka nevienai no darbu publikācijām drukātā versijā papildus rediģēšana nav bijusi nepieciešama.

  

LAUREN LYNX,
romantisko romānu autore

 

Gunitas teksti ir kā koši eļļas krāsas triepieni. Ar matadora cienīgu savaldību viņa trenkā pieturzīmes, pieiedama latviešu gramatikai ar spāņu dejotājas degsmi.

Gunitas darba stils ir ātrs un precīzs. Saziņa – kā ar senu vēstuļu draugu. Visvairāk mani Gunitā uzrunā īstums un aizrautība, ar kādu viņa pieiet uzdevumam, apliecinot, ka tekstu slīpēšana ir ne tikai viņas arods, bet arī sirdsdarbs.

 

  

 

LAILA SNIDZĀNE un

                            JOANNA KRISTĪNE GOLUBEVA,

mācību centra “MetaCoach” pasniedzējas

 

Vēlamies izteikt milzīgu PALDIES Gunitai par viņas darbu un ieguldījumu mūsu grāmatas "Koučinga tehnikas" tapšanā. 
Kas mums bija svarīgi? 
ĀTRUMS. Redakcija un korekcija notika pasakainā ātrumā, un nu jau mums vajadzēja strādāt vaiga sviedros, lai paspētu līdzi.
ATTIEKSME. Jā, šobrīd tā ir viena no vērtīgākajām lietām. Un jāsaka, ka Gunitai tā ir lieliska - patiesi ieinteresēta un tāda, ziniet, “ne tikai izdarīt”, bet “izdarīt maksimāli labi”. Esam saņēmuši ne tikai korekciju, bet arī vērtīgus papildinājumus un ieteikumus. Gunita palīdzēja tajās vietās, kur mums pašām vairs nebija spēka.
 

  

ZANE NUTS,
rakstniece

Ar Gunitu es uzzināju, cik rūpīgs, visaptverošs, ātrs var būt redaktors. Viņa īsā laikā sajuta manu rakstības stilu un veiksmīgi papildināja tekstu. Viņa izsekoja līdzi gan katrai gramatikas kļūdai, gan satura muļķībām, rūpīgi pārbaudot visus faktus.

Augstu vērtēju viņas tempu un punktualitāti. Ja viņa sola, ka līdz rītdienas pusdienlaikam izlasīs, tad tā arī izdara. Bieži vien pat ātrāk.

Ar Gunitu ir viegli komunicēt. Viņa nebaidās izteikt savu viedokli, sniegt ierosinājumus, vienlaikus respektē autora redzējumu.

Esmu priecīga, ka Gunita bija manas grāmatas “Latvietes nevar nemīlēt” redaktore.

 

 

 

 

 

 

 ANDRIS LANKA,
“Valodu vēstniecības” un “Desol Training Latvia” šefs

Darbā ar Gunitu man ļoti patika vieglums un neuzbāzīgā vadība.

Labojumi tekstā bija ļoti pārskatāmi un saprotami –
nebija jāmin, kas domāts ar katru labojumu.

Priecēja arī Gunitas sistemātiskā pieeja
un zibenīgais temps,

kādā grāmatu dabūjām gatavu.

Viņa ir augstas raudzes profesionālis.
Viņai ir jauda!

 

AGATE ĶĪSELE,
 
Ar Gunitu strādāt ir ļoti patīkami, jo viņa ir
ārkārtīgi sirsnīga un atvērta personība.
Arī darba ētika ir profesionālā līmenī.
 
Gunitu vienmēr viegli var sasniegt, ar tekstiem
viņa strādā ātri, vienlaikus pievēršot uzmanību
pat vismazākajām niansēm.
 
Ļoti novērtēju arī to, ka Gunita respektē autora stilu un necenšas darbu ielikt literāros kvadrātos, tā vietā paliekot atvērta jaunvārdiem un autora redzējumam.

 

 
 
OSKARS TARVIDS,
rakstnieks 
 
Redaktori reizēm mēdz būt kā miesnieki.
Bezkaislīgi apcērt teikumus, izgriežot autora emocijas līdz plikai, kaulainai domai, līdz paša darbs liek viebties kā no tikko izķidāta asiņaina lopa. Tādi redaktori nogalina ne tikai darbu. Reizēm tie nogalina arī vēlmi rakstīt…
 
Bet Gunita tiešām ir, kā pati smejoties saka, dimantu slīpētāja. Viņa katra autora darbam pieskaras kā nenoslīpētam dārgakmenim. Sākumā bikli, uzmanīgi viņa to apgroza savā idejām uzasinātajā prātā un tad, bezrūpīgi ķiķinot, iemet autoram rokās spožu dimantu!
 
 

 

INGA ŠNUKA/HILARIONA,
taroloģe, taroloģijas pasniedzēja

Sadarbība ar Gunitu izvērtās izcila! Augsti vērtēju gan viņas profesionalitāti, ražīgumu un ātrumu, gan padomus un ieteikumus kā grāmatas teksta rediģēšanas procesā, tā dažādos citos darbos grāmatas izdošanas procesos.

Liels bonuss ir Gunitas cilvēcīgais faktors – enerģiska, aizrautīga un reizē atbalstoša un uzklausoša. Pat nenojautu, ka šī sadarbība pāraugs tik feinā komunikācijā un draudzībā. Šo, šķiet, Gunita iepakoja līdzi bonusā.

 

             

                 Ja vēlies pievienot savu atsauksmi, sūti to: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.